5/30/2010
.
un varbūt mēs varētu mīlēties kādā no tām ķiršu naktīm. un vējš glāstīs mūsu muguras, siltā koka grīda izlaidīs zaļas efejas, un mēs savīsimies uz mūžu.
4/11/2010
c'est comme ca
varbūt viņi tagad vārtās gultā un skūpstās, no glāzes izlijušais asinssarkanais vīns sajaucas ar baltajām izlietnes putām. ej pie velna, tiešām. un ja nu tu tagad esi tieši vilcienā uz turīnu un pēc pusstundas zvanīsi pie manām durvīm, jo mīli mani? un tad es izcepšu maizi, un mēs dzersim vīnu un pie velna to tavu līgavaini. bet tu nebrauksi, neviens nebrauks, un es aizrīties varēšu ar savu sarkanvīnu un sentimentālajām franču filmām. velns. sapuvušās zemenes ielido miskastē. au dieu, mes petites! bon voyage!
atkal man irjāmazgā trauki, jātīra māja. atkal tie sasodītie baloži vazājas pa jumtu, un tu mani nemīli gana, lai izšķirtos no sava līgavaiņa. es nemaz negribu jaukties pa vidu, bet, sasodīts, tīri cilvēvīgi es gribu tevi sev. ārā līst un līst.
un dušas ūdens šļācas par mani kā silts vasaras lietus, kurā mēs nekad neskūsptīsimies.
visi noteikti domā, ka man ir liela depresija, nē, es virpinu sarunas tāpat kā agrāk, dancinot smaidu uz savām lūpām kā leļļu meistars mazu arlekīnu. uz grīdas nokrīt glāze un saplīst. ah, ma chere, tas gan bija lieki un nepiedienīgi. svētdienā neviens neplīst, neviens nestrādā, pasaule ir apstājusies.
atkal man irjāmazgā trauki, jātīra māja. atkal tie sasodītie baloži vazājas pa jumtu, un tu mani nemīli gana, lai izšķirtos no sava līgavaiņa. es nemaz negribu jaukties pa vidu, bet, sasodīts, tīri cilvēvīgi es gribu tevi sev. ārā līst un līst.
un dušas ūdens šļācas par mani kā silts vasaras lietus, kurā mēs nekad neskūsptīsimies.
visi noteikti domā, ka man ir liela depresija, nē, es virpinu sarunas tāpat kā agrāk, dancinot smaidu uz savām lūpām kā leļļu meistars mazu arlekīnu. uz grīdas nokrīt glāze un saplīst. ah, ma chere, tas gan bija lieki un nepiedienīgi. svētdienā neviens neplīst, neviens nestrādā, pasaule ir apstājusies.
3/31/2010
3/30/2010
hamlet
ir mūzika, kas spēj pacelt augstāk kā jebkas cits. kas liek atvērt rasas pilnas acis pasaulei.
3/29/2010
frr
kā jau vienmēr iemīlēšanās pārbriest neatbildētās ziņās, nokrīt zemē un sapūst kā āboli. kamēr vien ir mana teikšana, es gribu daudz, daudz dzērveņu un dejot, skūpstīties un sapņot.
un kur tad vēl vecās mīlas, kas kā efejas vazājas gar tavu logu, kamēr palēnām mēģina ierāpties pārvērst tevi apgrieztā herbārijā. paskatīsimies, kas notiks. nepaskatīsimies, jo es jums acīs izspiedīšu mellenes, un jūs ne vella neredzēsiet.
kopsummā es te esmu laimīgs, tikai par maz te ir traku cilvēku. ja es izeju uz ielas rūtainos šortos, spilgti zilās tenisa kurpēs un violetā krekliņā, nabaga vienrievas itāļi paģībst varenā ne-brenda priekšā. lai ģībst. es eju dejot.
un kur tad vēl vecās mīlas, kas kā efejas vazājas gar tavu logu, kamēr palēnām mēģina ierāpties pārvērst tevi apgrieztā herbārijā. paskatīsimies, kas notiks. nepaskatīsimies, jo es jums acīs izspiedīšu mellenes, un jūs ne vella neredzēsiet.
kopsummā es te esmu laimīgs, tikai par maz te ir traku cilvēku. ja es izeju uz ielas rūtainos šortos, spilgti zilās tenisa kurpēs un violetā krekliņā, nabaga vienrievas itāļi paģībst varenā ne-brenda priekšā. lai ģībst. es eju dejot.
3/14/2010
rihga
un lai arī šeit es esmu bezgala laimīgs, mirkli pa mirklim es atceros rīgu ar neaprakstāmu siltumu. dēļ draugiem, dēļ bruģa, dēļ banānu ēšanas uz vanšu tilta. andrejsalas pēcpusdienas... un tie visi mazie mirkļi, kad esi bezgala laimīgs no dzīves.
3/11/2010
-
un tā turīnā ir sācies ceļš pretī grāmatai. varbūt izdodas. kāpēc nē. varbūt kāds to jau lasa, varbūt vēl nē. es pat nezinu, vai gribu, lai kāds lasa. vismaz pagaidām, kamēr spēju rakstīt no tīras sirds, bez cenzūras.
varbūt šodien vienu cigareti. tāpat vien.
varbūt šodien vienu cigareti. tāpat vien.
3/10/2010
sincerità
un tā es sēžu sniegainā turīnas rītā pie loga, ēdu šokolādi, dzeru kafiju un skatos uz brīnumu, kā sniegs krīt līdzīgi pūdercukuram uz via fratelli calandra 20 iekšpagalma bruģi.
varbūt, ka pavisam nedaudz manī ir atmodušies tauriņi. pavisam nedaudz. kaut tikai nenosaltu kā iepriekšējie. lai gan... lai salst.
es dejošu turīnas plašajās ielās pie vecu vīru spēlētiem džeza ritmiem, manī savīsies vermuta un cigarešu saldeni sūrais un varbūt es skūpstīšos ar pilnīgi svešu. un kāpēc gan nē.
varbūt, ka pavisam nedaudz manī ir atmodušies tauriņi. pavisam nedaudz. kaut tikai nenosaltu kā iepriekšējie. lai gan... lai salst.
es dejošu turīnas plašajās ielās pie vecu vīru spēlētiem džeza ritmiem, manī savīsies vermuta un cigarešu saldeni sūrais un varbūt es skūpstīšos ar pilnīgi svešu. un kāpēc gan nē.
3/08/2010
la dolce vita
ir pagājušas trīs pasakainas dienas. vieglas dienas. ar vīnu kalnu galotnēs, dejām līdz rītam, siltām vakariņām un izteiktu māju sajūtu.
šodien es aizveru acis realitātei. aizveru acis visam. un ieguļos sapņu gultā, kur mīlestība ir īsta un kur viendien man būs, ar ko dejot nakts vidū trevi strūklakā.
ja vien jūs zinātu, kā es mīlu dzīvi.
šodien es aizveru acis realitātei. aizveru acis visam. un ieguļos sapņu gultā, kur mīlestība ir īsta un kur viendien man būs, ar ko dejot nakts vidū trevi strūklakā.
ja vien jūs zinātu, kā es mīlu dzīvi.
2/21/2010
netulkojam
sirds sitas kā negudra, vienos naktī lasot sei sveglio? io sono stanco, ma posso passare a un saluto un noejot lejā pāris desmitus auksta akmens pakāpienus, lai sajustu apskāvienu, kas šīs nakts ietvaros bija visvairāk vajadzīgs.
tante ir devusies ceļā pie Dieva. viņa kā es te - kāpj augšā pa kalnu pretī saulei, mājas atstajot aiz muguras. tikai viņa uzkāpj tālāk. pagriežas un pasmaida pirmoreiz dzīvē - Daini, es beidzot būšu laimīga.
rannveig djønne - stejagagalet
tante ir devusies ceļā pie Dieva. viņa kā es te - kāpj augšā pa kalnu pretī saulei, mājas atstajot aiz muguras. tikai viņa uzkāpj tālāk. pagriežas un pasmaida pirmoreiz dzīvē - Daini, es beidzot būšu laimīga.
rannveig djønne - stejagagalet
2/20/2010
bambas
gulēt mežā un caur koku zariem skatīties zvaigznēs ar tavu elpu sildām manu plecu.
un klusi fonā skan bambas...
un klusi fonā skan bambas...
2/16/2010
una cena italiana
vakariņas itāļu ģimenē. tas brīdis ir pienācis, kad vai nu es kļūstu par šīs sabiedrības locekli vai arī varu to pamest uz visiem laikiem. un man ir pārliecība par pirmo. jo māja smaržo pēc ceriņiem, ausīs skan kallasas spēks un aiz mākoņiem vienmēr mirdz saules gaisma.
2/09/2010
2/06/2010
di tanti palpiti
ziniet, kāpēc es mīlu turīnu? jo vienu dienu spīd saule, cilvēki dzer kafiju āra kafejnīcās, parco san valentino skan klusa klasiskā mūzika, via verdi 8, kur mums notiks lekcijas, saules stari spēlējas plašajos marmora koridoros un mājās smaržo tikko sagatavotas vakariņas ar baltvīnu.
un tad nākamajā dienā tu pamosties, un viss apkārt ir balts. tu ej uz kalniem, kāp un neuzkāp, baudi sniegu un skaties, kā nedaudz sasalušie efeju zari staro dzīvīgu zaļumu pat cauri biezajam sniegam.
šodien ir sestiena, un turīnā ir atgriezusies saule. tātad lidojumam uz dublinu būs labs laiks. klausīšos toselli romances, lasīšu musica, teatro, arte un smaidīšu, jo kad tad vēl, ja ne šodien, - dzīve... ir skaista!
rossini - di tanti palpiti
un tad nākamajā dienā tu pamosties, un viss apkārt ir balts. tu ej uz kalniem, kāp un neuzkāp, baudi sniegu un skaties, kā nedaudz sasalušie efeju zari staro dzīvīgu zaļumu pat cauri biezajam sniegam.
šodien ir sestiena, un turīnā ir atgriezusies saule. tātad lidojumam uz dublinu būs labs laiks. klausīšos toselli romances, lasīšu musica, teatro, arte un smaidīšu, jo kad tad vēl, ja ne šodien, - dzīve... ir skaista!
rossini - di tanti palpiti
2/04/2010
si
skaistā rītā kā šis, ir jāvelk mokasīni, izejamās bikses, jāuzrota kreklam pieturknes un drošībai jāapliek šalle ap kaklu. jāsmaida un jāiet pa ielu, lai acī atmirdz saules stari. jo dzīve ir tik skaista kā no ābeles zara norauts pirmais ābols.
you gave to me your all and all and now I feel two feet tall. sunny (you know who) I LOVE YOU
you gave to me your all and all and now I feel two feet tall. sunny (you know who) I LOVE YOU
2/03/2010
bacciami ancora
turīna... šis vārds jau skan tikpat reibinoši kā glāze viegla baltvīna pavasarīgi siltā vakarā.
bacciami ancora
ir tik labi sēdēt savā dzīvoklī agri no rīta, saulei uzlecot un klausoties bacciami ancora. turīna nudien pāris mirkļu laikā ir spējusi man dāvāt ārkārtīgi lielu laimes sajūtu. ar savām marmoru kolonnām, greznajiem namiem, cēlajiem parkiem, sirsnīgajiem cilvēkiem un tādu īpašu starojumu, kas nāk tam visam cauri. pilnīgi maģiski.
te ir vienkārši skaisti.
un sestdienas rīts nāks ar jaunu laimi. dzīve ir brīnišķīga. pat ar visām rindām imigrācijas pārvaldē, bepajumtnikea stāvokļiem un visu. jo ja ir, kas tevi mīl, tad viss pārējais ir putekļi, izsviesti okeānā.
te ir vienkārši skaisti.
un sestdienas rīts nāks ar jaunu laimi. dzīve ir brīnišķīga. pat ar visām rindām imigrācijas pārvaldē, bepajumtnikea stāvokļiem un visu. jo ja ir, kas tevi mīl, tad viss pārējais ir putekļi, izsviesti okeānā.
2/01/2010
italia
dīvaini, kā dzīve spēj pārvērsties no asarām smieklos. no ziemas pavasarī.
vienu vārdu sakot, es esmu patiesi laimīgs. vairāk? varbūt tad, kad pats sapratīšu un sajutīšu. pagaidām ir vienkārši lidojums sapnī.
vienu vārdu sakot, es esmu patiesi laimīgs. vairāk? varbūt tad, kad pats sapratīšu un sajutīšu. pagaidām ir vienkārši lidojums sapnī.
1/31/2010
1/28/2010
ledus
aizparīt šajā laikā jau es būšu itālijā. un nav bail pat ne mazliet. gluži otrādi.
šodien ar lindu brīnišķīgi pavadījām laiku pie jūras. un es zinu, ka arī tu, par kuru domāju līdz ar katru ieielpu un izelpu, gribētu tāpat. ka varētu tevi noskūpstīt tā visa vidū un pateikt - skaisti, ne?
jā. es esmu laimīgs.
šodien ar lindu brīnišķīgi pavadījām laiku pie jūras. un es zinu, ka arī tu, par kuru domāju līdz ar katru ieielpu un izelpu, gribētu tāpat. ka varētu tevi noskūpstīt tā visa vidū un pateikt - skaisti, ne?
jā. es esmu laimīgs.
1/26/2010
my heart is beating like a jugle drumm
un tūlīt būs pavasaris, mīlestība, saule, dejas vecpilsētas ielās, alus siltā pēcpusdienā.
izslēdzu realitāti.
izslēdzu realitāti.
1/24/2010
l'heure exquise
ir palikusi nedēļa līdz šeit man viss beidzas. un būs labāk. nebūs lieku satraukumu, raižu un lieku trokšņu, kad naktī atkal klausos reynaldo hahn romances. nebūs manu soļu dārdi gaiteņos un nebūs manu spalgo smieklu.
es melotu, ja teiktu, ka man nav bail. bet nosacīti es ar šo aizlidošanos arī dodos mājup, sirds māju virzienā.
viendien stāvēju uz bastejkalna tiltiņa, ilgodamies vienas cigaretes, un domāju, vai spētu tā, tikai man pašam zinot, pamest šo visu uz visiem laikiem. atvadīties no ģimenes un draugiem, no savas pilsētas smaržas un doties pretī savas dzīves lielajai laimei. man ir bail atbildēt. un es pat tā īsti arī laikam nezinu.
šodien pa kluso nopirkšu cigarešu paciņu, lai var reizēm paniekoties. tā, nevienam nezinot.
kaut kā pēdējās dienās atnāca atmiņā baltās nakts pievakare, kad, dodoties uz tikšanos, kurai jau bija zināmi letāls iznākums, es stāvēju melngaiļa ielas ielokā, atstutējies pret sienu un dzēru alu. pēdējā siltā vakara apņemts. ar tādu čigāniski ķecerīgu brīvības sajūtu. tādu triumfu pār brīdi, kad tevi sit.
kādreiz varbūt man izdosies atrast kādu pianistu un kopā muzicēt mazās zālītes, piesmakušu balsi dziedot romances dzīvei.
šodien es esmu laimīgs. jo man ir viss, kas cilvēkam nepieciešams laimei - par pasauli stiprāka mīlestība, saule un mūzika. varbūt tāpēc arī ir tik skumji. kā vācietis teiktu, no tā, ka ir tik labi.
es tevi mīlu. šie ir tie trīs vārdi, kuriem beidzot manas sirds telefongrāmatā ir adresāts.
es melotu, ja teiktu, ka man nav bail. bet nosacīti es ar šo aizlidošanos arī dodos mājup, sirds māju virzienā.
viendien stāvēju uz bastejkalna tiltiņa, ilgodamies vienas cigaretes, un domāju, vai spētu tā, tikai man pašam zinot, pamest šo visu uz visiem laikiem. atvadīties no ģimenes un draugiem, no savas pilsētas smaržas un doties pretī savas dzīves lielajai laimei. man ir bail atbildēt. un es pat tā īsti arī laikam nezinu.
šodien pa kluso nopirkšu cigarešu paciņu, lai var reizēm paniekoties. tā, nevienam nezinot.
kaut kā pēdējās dienās atnāca atmiņā baltās nakts pievakare, kad, dodoties uz tikšanos, kurai jau bija zināmi letāls iznākums, es stāvēju melngaiļa ielas ielokā, atstutējies pret sienu un dzēru alu. pēdējā siltā vakara apņemts. ar tādu čigāniski ķecerīgu brīvības sajūtu. tādu triumfu pār brīdi, kad tevi sit.
kādreiz varbūt man izdosies atrast kādu pianistu un kopā muzicēt mazās zālītes, piesmakušu balsi dziedot romances dzīvei.
šodien es esmu laimīgs. jo man ir viss, kas cilvēkam nepieciešams laimei - par pasauli stiprāka mīlestība, saule un mūzika. varbūt tāpēc arī ir tik skumji. kā vācietis teiktu, no tā, ka ir tik labi.
es tevi mīlu. šie ir tie trīs vārdi, kuriem beidzot manas sirds telefongrāmatā ir adresāts.
1/21/2010
il mio pensier
bēgt mākslā, bēgt mūzikā, izvairīties no realitātes pliķiem un saltajiem skatieniem, tādas ir katras manas dienas aizmiršanās. un es esmu laimīgs, ka man apkārt ir tādi paši cilvēki.
1/17/2010
je veux, je veux
un ir pienācis tas mirklis, kad ir bail. bail, ka tevi pazaudēšu, jo nespēju būt klāt. nespēju gatavot tev brokastis, izgrūzt no gultas, lai tu steigtos uz darbu, nevaru vakarā sagaidīt tevi pie laboratorijas durvīm, lai kopā ietu mājup. tāpēc arī naktī raudāju, atkal. šis ir pašiznīcības ceļš, acimedzot, bet citu iet es nemaz negribu. ja nav mīlestības, kurā degt, tad sanāk kā ar kokiem sarmā - skaisti un auksti. tā, ka pat lāga nepaspēj priecāties, jo sala dēļ slēpies mājās.
šorīt taisu maziņas maizītes un vāru kafiju. virtuve smaržo kofeīna dūmu vīnstīgu dejās. ārā jau siltāks, varēšu iet garā pastaigā, varbūt uz mākslas muzeju aiziet. savādi, bet ir tāds liels miers. par spīti tām pieminētajām bailēm, tu tik un tā esi te. un ir tik labi.
dzīvosim skaistā dzīvoklī ar koka grīdām, labi? un nepazīstamu mākslinieku gleznām pie sienām, aizkariem, kas daudz par garu un grāmatām, kas viscaur dzīvoklim mētājas visneiedomājamākajās vietās. un tad kādā rītā es ar siltas kafijas krūzi ienākšu viesistabā, kad tu stāvēsi pie puspavērtajām balkona durvīm. mēs stāvēsim paši savas sirds siltumā un vairs nekādas bailes.
carla bruni - l'amoureuse
šorīt taisu maziņas maizītes un vāru kafiju. virtuve smaržo kofeīna dūmu vīnstīgu dejās. ārā jau siltāks, varēšu iet garā pastaigā, varbūt uz mākslas muzeju aiziet. savādi, bet ir tāds liels miers. par spīti tām pieminētajām bailēm, tu tik un tā esi te. un ir tik labi.
dzīvosim skaistā dzīvoklī ar koka grīdām, labi? un nepazīstamu mākslinieku gleznām pie sienām, aizkariem, kas daudz par garu un grāmatām, kas viscaur dzīvoklim mētājas visneiedomājamākajās vietās. un tad kādā rītā es ar siltas kafijas krūzi ienākšu viesistabā, kad tu stāvēsi pie puspavērtajām balkona durvīm. mēs stāvēsim paši savas sirds siltumā un vairs nekādas bailes.
carla bruni - l'amoureuse
1/10/2010
tālu
un lidostā es vēl atskatos vienu reizi, lai redzētu tevi smaidām. gribas skriet tev pretī, nelaist... es saņemos, sažņaudzu sirdi dūrītē un riju asaru kamolu.
tagad gan, jau sēžot vituvē pie krāsns, es raudu, neturēdams neko.
šonakt es sapnī redzēšu tevi. un to, kā tu pārnāc mājās. lai paliktu pie manis...
viss vēl ir priekšā, es smaidu caur asarām.
tagad gan, jau sēžot vituvē pie krāsns, es raudu, neturēdams neko.
šonakt es sapnī redzēšu tevi. un to, kā tu pārnāc mājās. lai paliktu pie manis...
viss vēl ir priekšā, es smaidu caur asarām.
...mums abiem kļuva labi.
un, paskaties, kā izrādās, tev izrakstīja mani. bez receptes un zīmogiem, mums abiem kļuva labi...
brīžos, kad tu nebūsi klāt, es lasīšu ojāru vācieti. klausīšos mūsu dziesmas. un svētīšu to mirkli, kad atkal ieraudzīšu tevi nākam pretī lidostas foajē. jo es tevi mīlu. ļoti, ļoti.
brīžos, kad tu nebūsi klāt, es lasīšu ojāru vācieti. klausīšos mūsu dziesmas. un svētīšu to mirkli, kad atkal ieraudzīšu tevi nākam pretī lidostas foajē. jo es tevi mīlu. ļoti, ļoti.
1/08/2010
amor è palpito dell'universo
nav skaistākas sajūtas kā sadoties rokās pēc operas izrādes un lēnām iet mājup pa tērbatas ielu. saņemt sirdi sildošu īsziņu. un pret visiem triecieniem, kas nāc ko citurienes, stāvēt nesatricināmam kā klintij.
snieg. bet sirdij silti kā nekad.
snieg. bet sirdij silti kā nekad.
1/04/2010
vive l'amour!
kas to būtu domājis, ka vecgada vakarā var iemīlēties. ka katru dienu pēc tam var pavadīt kopā, ka sirds dzied un pat prāts metas dejās līdz ar to.
1/01/2010
Abonēt:
Ziņas (Atom)
