5/30/2010
.
un varbūt mēs varētu mīlēties kādā no tām ķiršu naktīm. un vējš glāstīs mūsu muguras, siltā koka grīda izlaidīs zaļas efejas, un mēs savīsimies uz mūžu.
4/11/2010
c'est comme ca
varbūt viņi tagad vārtās gultā un skūpstās, no glāzes izlijušais asinssarkanais vīns sajaucas ar baltajām izlietnes putām. ej pie velna, tiešām. un ja nu tu tagad esi tieši vilcienā uz turīnu un pēc pusstundas zvanīsi pie manām durvīm, jo mīli mani? un tad es izcepšu maizi, un mēs dzersim vīnu un pie velna to tavu līgavaini. bet tu nebrauksi, neviens nebrauks, un es aizrīties varēšu ar savu sarkanvīnu un sentimentālajām franču filmām. velns. sapuvušās zemenes ielido miskastē. au dieu, mes petites! bon voyage!
atkal man irjāmazgā trauki, jātīra māja. atkal tie sasodītie baloži vazājas pa jumtu, un tu mani nemīli gana, lai izšķirtos no sava līgavaiņa. es nemaz negribu jaukties pa vidu, bet, sasodīts, tīri cilvēvīgi es gribu tevi sev. ārā līst un līst.
un dušas ūdens šļācas par mani kā silts vasaras lietus, kurā mēs nekad neskūsptīsimies.
visi noteikti domā, ka man ir liela depresija, nē, es virpinu sarunas tāpat kā agrāk, dancinot smaidu uz savām lūpām kā leļļu meistars mazu arlekīnu. uz grīdas nokrīt glāze un saplīst. ah, ma chere, tas gan bija lieki un nepiedienīgi. svētdienā neviens neplīst, neviens nestrādā, pasaule ir apstājusies.
atkal man irjāmazgā trauki, jātīra māja. atkal tie sasodītie baloži vazājas pa jumtu, un tu mani nemīli gana, lai izšķirtos no sava līgavaiņa. es nemaz negribu jaukties pa vidu, bet, sasodīts, tīri cilvēvīgi es gribu tevi sev. ārā līst un līst.
un dušas ūdens šļācas par mani kā silts vasaras lietus, kurā mēs nekad neskūsptīsimies.
visi noteikti domā, ka man ir liela depresija, nē, es virpinu sarunas tāpat kā agrāk, dancinot smaidu uz savām lūpām kā leļļu meistars mazu arlekīnu. uz grīdas nokrīt glāze un saplīst. ah, ma chere, tas gan bija lieki un nepiedienīgi. svētdienā neviens neplīst, neviens nestrādā, pasaule ir apstājusies.
3/31/2010
3/30/2010
hamlet
ir mūzika, kas spēj pacelt augstāk kā jebkas cits. kas liek atvērt rasas pilnas acis pasaulei.
3/29/2010
frr
kā jau vienmēr iemīlēšanās pārbriest neatbildētās ziņās, nokrīt zemē un sapūst kā āboli. kamēr vien ir mana teikšana, es gribu daudz, daudz dzērveņu un dejot, skūpstīties un sapņot.
un kur tad vēl vecās mīlas, kas kā efejas vazājas gar tavu logu, kamēr palēnām mēģina ierāpties pārvērst tevi apgrieztā herbārijā. paskatīsimies, kas notiks. nepaskatīsimies, jo es jums acīs izspiedīšu mellenes, un jūs ne vella neredzēsiet.
kopsummā es te esmu laimīgs, tikai par maz te ir traku cilvēku. ja es izeju uz ielas rūtainos šortos, spilgti zilās tenisa kurpēs un violetā krekliņā, nabaga vienrievas itāļi paģībst varenā ne-brenda priekšā. lai ģībst. es eju dejot.
un kur tad vēl vecās mīlas, kas kā efejas vazājas gar tavu logu, kamēr palēnām mēģina ierāpties pārvērst tevi apgrieztā herbārijā. paskatīsimies, kas notiks. nepaskatīsimies, jo es jums acīs izspiedīšu mellenes, un jūs ne vella neredzēsiet.
kopsummā es te esmu laimīgs, tikai par maz te ir traku cilvēku. ja es izeju uz ielas rūtainos šortos, spilgti zilās tenisa kurpēs un violetā krekliņā, nabaga vienrievas itāļi paģībst varenā ne-brenda priekšā. lai ģībst. es eju dejot.
3/14/2010
rihga
un lai arī šeit es esmu bezgala laimīgs, mirkli pa mirklim es atceros rīgu ar neaprakstāmu siltumu. dēļ draugiem, dēļ bruģa, dēļ banānu ēšanas uz vanšu tilta. andrejsalas pēcpusdienas... un tie visi mazie mirkļi, kad esi bezgala laimīgs no dzīves.
3/11/2010
-
un tā turīnā ir sācies ceļš pretī grāmatai. varbūt izdodas. kāpēc nē. varbūt kāds to jau lasa, varbūt vēl nē. es pat nezinu, vai gribu, lai kāds lasa. vismaz pagaidām, kamēr spēju rakstīt no tīras sirds, bez cenzūras.
varbūt šodien vienu cigareti. tāpat vien.
varbūt šodien vienu cigareti. tāpat vien.
3/10/2010
sincerità
un tā es sēžu sniegainā turīnas rītā pie loga, ēdu šokolādi, dzeru kafiju un skatos uz brīnumu, kā sniegs krīt līdzīgi pūdercukuram uz via fratelli calandra 20 iekšpagalma bruģi.
varbūt, ka pavisam nedaudz manī ir atmodušies tauriņi. pavisam nedaudz. kaut tikai nenosaltu kā iepriekšējie. lai gan... lai salst.
es dejošu turīnas plašajās ielās pie vecu vīru spēlētiem džeza ritmiem, manī savīsies vermuta un cigarešu saldeni sūrais un varbūt es skūpstīšos ar pilnīgi svešu. un kāpēc gan nē.
varbūt, ka pavisam nedaudz manī ir atmodušies tauriņi. pavisam nedaudz. kaut tikai nenosaltu kā iepriekšējie. lai gan... lai salst.
es dejošu turīnas plašajās ielās pie vecu vīru spēlētiem džeza ritmiem, manī savīsies vermuta un cigarešu saldeni sūrais un varbūt es skūpstīšos ar pilnīgi svešu. un kāpēc gan nē.
3/08/2010
la dolce vita
ir pagājušas trīs pasakainas dienas. vieglas dienas. ar vīnu kalnu galotnēs, dejām līdz rītam, siltām vakariņām un izteiktu māju sajūtu.
šodien es aizveru acis realitātei. aizveru acis visam. un ieguļos sapņu gultā, kur mīlestība ir īsta un kur viendien man būs, ar ko dejot nakts vidū trevi strūklakā.
ja vien jūs zinātu, kā es mīlu dzīvi.
šodien es aizveru acis realitātei. aizveru acis visam. un ieguļos sapņu gultā, kur mīlestība ir īsta un kur viendien man būs, ar ko dejot nakts vidū trevi strūklakā.
ja vien jūs zinātu, kā es mīlu dzīvi.
2/21/2010
netulkojam
sirds sitas kā negudra, vienos naktī lasot sei sveglio? io sono stanco, ma posso passare a un saluto un noejot lejā pāris desmitus auksta akmens pakāpienus, lai sajustu apskāvienu, kas šīs nakts ietvaros bija visvairāk vajadzīgs.
tante ir devusies ceļā pie Dieva. viņa kā es te - kāpj augšā pa kalnu pretī saulei, mājas atstajot aiz muguras. tikai viņa uzkāpj tālāk. pagriežas un pasmaida pirmoreiz dzīvē - Daini, es beidzot būšu laimīga.
rannveig djønne - stejagagalet
tante ir devusies ceļā pie Dieva. viņa kā es te - kāpj augšā pa kalnu pretī saulei, mājas atstajot aiz muguras. tikai viņa uzkāpj tālāk. pagriežas un pasmaida pirmoreiz dzīvē - Daini, es beidzot būšu laimīga.
rannveig djønne - stejagagalet
Abonēt:
Ziņas (Atom)
