šodien es esmu dziļi nelaimīgs. no galvas līdz kājām. sasodīts.
3/31/2010
3/30/2010
hamlet
ir mūzika, kas spēj pacelt augstāk kā jebkas cits. kas liek atvērt rasas pilnas acis pasaulei.
3/29/2010
frr
kā jau vienmēr iemīlēšanās pārbriest neatbildētās ziņās, nokrīt zemē un sapūst kā āboli. kamēr vien ir mana teikšana, es gribu daudz, daudz dzērveņu un dejot, skūpstīties un sapņot.
un kur tad vēl vecās mīlas, kas kā efejas vazājas gar tavu logu, kamēr palēnām mēģina ierāpties pārvērst tevi apgrieztā herbārijā. paskatīsimies, kas notiks. nepaskatīsimies, jo es jums acīs izspiedīšu mellenes, un jūs ne vella neredzēsiet.
kopsummā es te esmu laimīgs, tikai par maz te ir traku cilvēku. ja es izeju uz ielas rūtainos šortos, spilgti zilās tenisa kurpēs un violetā krekliņā, nabaga vienrievas itāļi paģībst varenā ne-brenda priekšā. lai ģībst. es eju dejot.
un kur tad vēl vecās mīlas, kas kā efejas vazājas gar tavu logu, kamēr palēnām mēģina ierāpties pārvērst tevi apgrieztā herbārijā. paskatīsimies, kas notiks. nepaskatīsimies, jo es jums acīs izspiedīšu mellenes, un jūs ne vella neredzēsiet.
kopsummā es te esmu laimīgs, tikai par maz te ir traku cilvēku. ja es izeju uz ielas rūtainos šortos, spilgti zilās tenisa kurpēs un violetā krekliņā, nabaga vienrievas itāļi paģībst varenā ne-brenda priekšā. lai ģībst. es eju dejot.
3/14/2010
rihga
un lai arī šeit es esmu bezgala laimīgs, mirkli pa mirklim es atceros rīgu ar neaprakstāmu siltumu. dēļ draugiem, dēļ bruģa, dēļ banānu ēšanas uz vanšu tilta. andrejsalas pēcpusdienas... un tie visi mazie mirkļi, kad esi bezgala laimīgs no dzīves.
3/11/2010
-
un tā turīnā ir sācies ceļš pretī grāmatai. varbūt izdodas. kāpēc nē. varbūt kāds to jau lasa, varbūt vēl nē. es pat nezinu, vai gribu, lai kāds lasa. vismaz pagaidām, kamēr spēju rakstīt no tīras sirds, bez cenzūras.
varbūt šodien vienu cigareti. tāpat vien.
varbūt šodien vienu cigareti. tāpat vien.
3/10/2010
sincerità
un tā es sēžu sniegainā turīnas rītā pie loga, ēdu šokolādi, dzeru kafiju un skatos uz brīnumu, kā sniegs krīt līdzīgi pūdercukuram uz via fratelli calandra 20 iekšpagalma bruģi.
varbūt, ka pavisam nedaudz manī ir atmodušies tauriņi. pavisam nedaudz. kaut tikai nenosaltu kā iepriekšējie. lai gan... lai salst.
es dejošu turīnas plašajās ielās pie vecu vīru spēlētiem džeza ritmiem, manī savīsies vermuta un cigarešu saldeni sūrais un varbūt es skūpstīšos ar pilnīgi svešu. un kāpēc gan nē.
varbūt, ka pavisam nedaudz manī ir atmodušies tauriņi. pavisam nedaudz. kaut tikai nenosaltu kā iepriekšējie. lai gan... lai salst.
es dejošu turīnas plašajās ielās pie vecu vīru spēlētiem džeza ritmiem, manī savīsies vermuta un cigarešu saldeni sūrais un varbūt es skūpstīšos ar pilnīgi svešu. un kāpēc gan nē.
3/08/2010
la dolce vita
ir pagājušas trīs pasakainas dienas. vieglas dienas. ar vīnu kalnu galotnēs, dejām līdz rītam, siltām vakariņām un izteiktu māju sajūtu.
šodien es aizveru acis realitātei. aizveru acis visam. un ieguļos sapņu gultā, kur mīlestība ir īsta un kur viendien man būs, ar ko dejot nakts vidū trevi strūklakā.
ja vien jūs zinātu, kā es mīlu dzīvi.
šodien es aizveru acis realitātei. aizveru acis visam. un ieguļos sapņu gultā, kur mīlestība ir īsta un kur viendien man būs, ar ko dejot nakts vidū trevi strūklakā.
ja vien jūs zinātu, kā es mīlu dzīvi.
Abonēt:
Ziņas (Atom)
