5/30/2010

.

un varbūt mēs varētu mīlēties kādā no tām ķiršu naktīm. un vējš glāstīs mūsu muguras, siltā koka grīda izlaidīs zaļas efejas, un mēs savīsimies uz mūžu.

4/11/2010

c'est comme ca

varbūt viņi tagad vārtās gultā un skūpstās, no glāzes izlijušais asinssarkanais vīns sajaucas ar baltajām izlietnes putām. ej pie velna, tiešām. un ja nu tu tagad esi tieši vilcienā uz turīnu un pēc pusstundas zvanīsi pie manām durvīm, jo mīli mani? un tad es izcepšu maizi, un mēs dzersim vīnu un pie velna to tavu līgavaini. bet tu nebrauksi, neviens nebrauks, un es aizrīties varēšu ar savu sarkanvīnu un sentimentālajām franču filmām. velns. sapuvušās zemenes ielido miskastē. au dieu, mes petites! bon voyage!

atkal man irjāmazgā trauki, jātīra māja. atkal tie sasodītie baloži vazājas pa jumtu, un tu mani nemīli gana, lai izšķirtos no sava līgavaiņa. es nemaz negribu jaukties pa vidu, bet, sasodīts, tīri cilvēvīgi es gribu tevi sev. ārā līst un līst.

un dušas ūdens šļācas par mani kā silts vasaras lietus, kurā mēs nekad neskūsptīsimies.

visi noteikti domā, ka man ir liela depresija, nē, es virpinu sarunas tāpat kā agrāk, dancinot smaidu uz savām lūpām kā leļļu meistars mazu arlekīnu.
uz grīdas nokrīt glāze un saplīst. ah, ma chere, tas gan bija lieki un nepiedienīgi. svētdienā neviens neplīst, neviens nestrādā, pasaule ir apstājusies.

3/31/2010

mi tradi

šodien es esmu dziļi nelaimīgs. no galvas līdz kājām. sasodīts.

3/30/2010

hamlet

ir mūzika, kas spēj pacelt augstāk kā jebkas cits. kas liek atvērt rasas pilnas acis pasaulei.

3/29/2010

frr

kā jau vienmēr iemīlēšanās pārbriest neatbildētās ziņās, nokrīt zemē un sapūst kā āboli. kamēr vien ir mana teikšana, es gribu daudz, daudz dzērveņu un dejot, skūpstīties un sapņot.

un kur tad vēl vecās mīlas, kas kā efejas vazājas gar tavu logu, kamēr palēnām mēģina ierāpties pārvērst tevi apgrieztā herbārijā. paskatīsimies, kas notiks. nepaskatīsimies, jo es jums acīs izspiedīšu mellenes, un jūs ne vella neredzēsiet.

kopsummā es te esmu laimīgs, tikai par maz te ir traku cilvēku. ja es izeju uz ielas rūtainos šortos, spilgti zilās tenisa kurpēs un violetā krekliņā, nabaga vienrievas itāļi paģībst varenā ne-brenda priekšā. lai ģībst. es eju dejot.

3/14/2010

rihga

un lai arī šeit es esmu bezgala laimīgs, mirkli pa mirklim es atceros rīgu ar neaprakstāmu siltumu. dēļ draugiem, dēļ bruģa, dēļ banānu ēšanas uz vanšu tilta. andrejsalas pēcpusdienas... un tie visi mazie mirkļi, kad esi bezgala laimīgs no dzīves.

3/11/2010

-

un tā turīnā ir sācies ceļš pretī grāmatai. varbūt izdodas. kāpēc nē. varbūt kāds to jau lasa, varbūt vēl nē. es pat nezinu, vai gribu, lai kāds lasa. vismaz pagaidām, kamēr spēju rakstīt no tīras sirds, bez cenzūras.

varbūt šodien vienu cigareti. tāpat vien.

3/10/2010

sincerità

un tā es sēžu sniegainā turīnas rītā pie loga, ēdu šokolādi, dzeru kafiju un skatos uz brīnumu, kā sniegs krīt līdzīgi pūdercukuram uz via fratelli calandra 20 iekšpagalma bruģi.

varbūt, ka pavisam nedaudz manī ir atmodušies tauriņi. pavisam nedaudz. kaut tikai nenosaltu kā iepriekšējie. lai gan... lai salst.

es dejošu turīnas plašajās ielās pie vecu vīru spēlētiem džeza ritmiem, manī savīsies vermuta un cigarešu saldeni sūrais un varbūt es skūpstīšos ar pilnīgi svešu. un kāpēc gan nē.

3/08/2010

la dolce vita

ir pagājušas trīs pasakainas dienas. vieglas dienas. ar vīnu kalnu galotnēs, dejām līdz rītam, siltām vakariņām un izteiktu māju sajūtu.

šodien es aizveru acis realitātei. aizveru acis visam. un ieguļos sapņu gultā, kur mīlestība ir īsta un kur viendien man būs, ar ko dejot nakts vidū trevi strūklakā.

ja vien jūs zinātu, kā es mīlu dzīvi.

2/21/2010

netulkojam

sirds sitas kā negudra, vienos naktī lasot sei sveglio? io sono stanco, ma posso passare a un saluto un noejot lejā pāris desmitus auksta akmens pakāpienus, lai sajustu apskāvienu, kas šīs nakts ietvaros bija visvairāk vajadzīgs.

tante ir devusies ceļā pie Dieva. viņa kā es te - kāpj augšā pa kalnu pretī saulei, mājas atstajot aiz muguras. tikai viņa uzkāpj tālāk. pagriežas un pasmaida pirmoreiz dzīvē - Daini, es beidzot būšu laimīga.

rannveig djønne - stejagagalet

2/20/2010

bambas

gulēt mežā un caur koku zariem skatīties zvaigznēs ar tavu elpu sildām manu plecu.

un klusi fonā skan bambas...

2/16/2010

una cena italiana

vakariņas itāļu ģimenē. tas brīdis ir pienācis, kad vai nu es kļūstu par šīs sabiedrības locekli vai arī varu to pamest uz visiem laikiem. un man ir pārliecība par pirmo. jo māja smaržo pēc ceriņiem, ausīs skan kallasas spēks un aiz mākoņiem vienmēr mirdz saules gaisma.

2/09/2010

hamlet

2/06/2010

di tanti palpiti

ziniet, kāpēc es mīlu turīnu? jo vienu dienu spīd saule, cilvēki dzer kafiju āra kafejnīcās, parco san valentino skan klusa klasiskā mūzika, via verdi 8, kur mums notiks lekcijas, saules stari spēlējas plašajos marmora koridoros un mājās smaržo tikko sagatavotas vakariņas ar baltvīnu.

un tad nākamajā dienā tu pamosties, un viss apkārt ir balts. tu ej uz kalniem, kāp un neuzkāp, baudi sniegu un skaties, kā nedaudz sasalušie efeju zari staro dzīvīgu zaļumu pat cauri biezajam sniegam.

šodien ir sestiena, un turīnā ir atgriezusies saule. tātad lidojumam uz dublinu būs labs laiks. klausīšos toselli romances, lasīšu musica, teatro, arte un smaidīšu, jo kad tad vēl, ja ne šodien, - dzīve... ir skaista!

rossini - di tanti palpiti

2/04/2010

si

skaistā rītā kā šis, ir jāvelk mokasīni, izejamās bikses, jāuzrota kreklam pieturknes un drošībai jāapliek šalle ap kaklu. jāsmaida un jāiet pa ielu, lai acī atmirdz saules stari. jo dzīve ir tik skaista kā no ābeles zara norauts pirmais ābols.

you gave to me your all and all and now I feel two feet tall. sunny (you know who) I LOVE YOU


2/03/2010

bacciami ancora

turīna... šis vārds jau skan tikpat reibinoši kā glāze viegla baltvīna pavasarīgi siltā vakarā.

































bacciami ancora

ir tik labi sēdēt savā dzīvoklī agri no rīta, saulei uzlecot un klausoties bacciami ancora. turīna nudien pāris mirkļu laikā ir spējusi man dāvāt ārkārtīgi lielu laimes sajūtu. ar savām marmoru kolonnām, greznajiem namiem, cēlajiem parkiem, sirsnīgajiem cilvēkiem un tādu īpašu starojumu, kas nāk tam visam cauri. pilnīgi maģiski.

te ir vienkārši skaisti.

un sestdienas rīts nāks ar jaunu laimi. dzīve ir brīnišķīga. pat ar visām rindām imigrācijas pārvaldē, bepajumtnikea stāvokļiem un visu. jo ja ir, kas tevi mīl, tad viss pārējais ir putekļi, izsviesti okeānā.

2/01/2010

italia

dīvaini, kā dzīve spēj pārvērsties no asarām smieklos. no ziemas pavasarī.

vienu vārdu sakot, es esmu patiesi laimīgs. vairāk? varbūt tad, kad pats sapratīšu un sajutīšu. pagaidām ir vienkārši lidojums sapnī.

1/31/2010

...tā upe beidzot sākusi palot.

lec pēdējais rīts. sargi, Dievs, manu Latviju.

1/28/2010

ledus

aizparīt šajā laikā jau es būšu itālijā. un nav bail pat ne mazliet. gluži otrādi.

šodien ar lindu brīnišķīgi pavadījām laiku pie jūras. un es zinu, ka arī tu, par kuru domāju līdz ar katru ieielpu un izelpu, gribētu tāpat. ka varētu tevi noskūpstīt tā visa vidū un pateikt - skaisti, ne?

jā. es esmu laimīgs.