šodien es esmu dziļi nelaimīgs. no galvas līdz kājām. sasodīts.
3/30/2010
3/29/2010
frr
kā jau vienmēr iemīlēšanās pārbriest neatbildētās ziņās, nokrīt zemē un sapūst kā āboli. kamēr vien ir mana teikšana, es gribu daudz, daudz dzērveņu un dejot, skūpstīties un sapņot.
un kur tad vēl vecās mīlas, kas kā efejas vazājas gar tavu logu, kamēr palēnām mēģina ierāpties pārvērst tevi apgrieztā herbārijā. paskatīsimies, kas notiks. nepaskatīsimies, jo es jums acīs izspiedīšu mellenes, un jūs ne vella neredzēsiet.
kopsummā es te esmu laimīgs, tikai par maz te ir traku cilvēku. ja es izeju uz ielas rūtainos šortos, spilgti zilās tenisa kurpēs un violetā krekliņā, nabaga vienrievas itāļi paģībst varenā ne-brenda priekšā. lai ģībst. es eju dejot.
un kur tad vēl vecās mīlas, kas kā efejas vazājas gar tavu logu, kamēr palēnām mēģina ierāpties pārvērst tevi apgrieztā herbārijā. paskatīsimies, kas notiks. nepaskatīsimies, jo es jums acīs izspiedīšu mellenes, un jūs ne vella neredzēsiet.
kopsummā es te esmu laimīgs, tikai par maz te ir traku cilvēku. ja es izeju uz ielas rūtainos šortos, spilgti zilās tenisa kurpēs un violetā krekliņā, nabaga vienrievas itāļi paģībst varenā ne-brenda priekšā. lai ģībst. es eju dejot.
3/14/2010
3/11/2010
3/10/2010
sincerità
un tā es sēžu sniegainā turīnas rītā pie loga, ēdu šokolādi, dzeru kafiju un skatos uz brīnumu, kā sniegs krīt līdzīgi pūdercukuram uz via fratelli calandra 20 iekšpagalma bruģi.
varbūt, ka pavisam nedaudz manī ir atmodušies tauriņi. pavisam nedaudz. kaut tikai nenosaltu kā iepriekšējie. lai gan... lai salst.
es dejošu turīnas plašajās ielās pie vecu vīru spēlētiem džeza ritmiem, manī savīsies vermuta un cigarešu saldeni sūrais un varbūt es skūpstīšos ar pilnīgi svešu. un kāpēc gan nē.
varbūt, ka pavisam nedaudz manī ir atmodušies tauriņi. pavisam nedaudz. kaut tikai nenosaltu kā iepriekšējie. lai gan... lai salst.
es dejošu turīnas plašajās ielās pie vecu vīru spēlētiem džeza ritmiem, manī savīsies vermuta un cigarešu saldeni sūrais un varbūt es skūpstīšos ar pilnīgi svešu. un kāpēc gan nē.
3/08/2010
la dolce vita
ir pagājušas trīs pasakainas dienas. vieglas dienas. ar vīnu kalnu galotnēs, dejām līdz rītam, siltām vakariņām un izteiktu māju sajūtu.
šodien es aizveru acis realitātei. aizveru acis visam. un ieguļos sapņu gultā, kur mīlestība ir īsta un kur viendien man būs, ar ko dejot nakts vidū trevi strūklakā.
ja vien jūs zinātu, kā es mīlu dzīvi.
šodien es aizveru acis realitātei. aizveru acis visam. un ieguļos sapņu gultā, kur mīlestība ir īsta un kur viendien man būs, ar ko dejot nakts vidū trevi strūklakā.
ja vien jūs zinātu, kā es mīlu dzīvi.
2/21/2010
netulkojam
sirds sitas kā negudra, vienos naktī lasot sei sveglio? io sono stanco, ma posso passare a un saluto un noejot lejā pāris desmitus auksta akmens pakāpienus, lai sajustu apskāvienu, kas šīs nakts ietvaros bija visvairāk vajadzīgs.
tante ir devusies ceļā pie Dieva. viņa kā es te - kāpj augšā pa kalnu pretī saulei, mājas atstajot aiz muguras. tikai viņa uzkāpj tālāk. pagriežas un pasmaida pirmoreiz dzīvē - Daini, es beidzot būšu laimīga.
rannveig djønne - stejagagalet
tante ir devusies ceļā pie Dieva. viņa kā es te - kāpj augšā pa kalnu pretī saulei, mājas atstajot aiz muguras. tikai viņa uzkāpj tālāk. pagriežas un pasmaida pirmoreiz dzīvē - Daini, es beidzot būšu laimīga.
rannveig djønne - stejagagalet
2/20/2010
2/16/2010
una cena italiana
vakariņas itāļu ģimenē. tas brīdis ir pienācis, kad vai nu es kļūstu par šīs sabiedrības locekli vai arī varu to pamest uz visiem laikiem. un man ir pārliecība par pirmo. jo māja smaržo pēc ceriņiem, ausīs skan kallasas spēks un aiz mākoņiem vienmēr mirdz saules gaisma.
Abonēt:
Ziņas (Atom)
